|
|
 |
|
Le fide de citatanos al politica europee debe esser augmentate ( Un lettera aperte de septe presidentes europeę publicate in septe major jornales ) "Nos debe explicar in modo comprensibile al citatanos, | |||
Le consequentia del referendum in Francia e le Paises
Basse ha monstrate que multe citatanos senti que le politica
europee non complace con lor expectationes. Durante que le majoritate
supporta le projecto europeę illes se inquieta
super como illo es execute. Illes se senti excluse tanto del decisiones de importantia pro su futuro como de illos que affecta su vita quotidian.
Troppo sovente le questiones clave europee non ha essite
debattite sufficientemente ante que le decisiones era prise.
Pro multe personas, le impulso regulatori del Union
Europee pare exaggerate. Proceduras de formar
decisiones son sovente bastante confuse e le functionarios
con poter de decision anonyme.
E super toto, frequentemente le personas ha essite
complacente in facer de Bruxellas le "capro expiatori" pro
problemas domestic. Isto projecta un mal lumine super un
bon projecto.
Nos son convincite que le Union Europee
necessita institutiones fortę influente e efficiente
assi como proceduras transparente.
Le Union Europee deberea solmente regular lo que es
melio regulate conjunctemente. Isto necessita proceduras
pro pontar le abysmo inter le functionarios europee con
poter de decision e lor citatanos. Le objectivos del
Tractato Constitutional - le proximitate al citatanos,
transparentia, democratisation e efficacia - remane
valide. Le questiones que concerne tote le citatanos de
Europa debe esser discusse per tote le citatanos.
In vista de alte disoccupation e basse crescentia
economic, multe personas son preoccupate super lor futuro.
Europa debe dar les un ver perspectiva. Assi le Commission Europee ha ration de focalisar su politica super le crescentia economic e le empleo. Si le gente senti que le
statos membros del Union Europee da a illes e lor
infantes nove opportunitates de travalio e prosperitatę
illes acceptarea le projecto europee. Le modello europee
ha un componente social indispensabile. Sed isto
necessita un base economic viabile.
Ora, le carga le plus importante es augmentar le
confidentia in le politica europee. Nos debe assecurar nos que
cata uno pote comprender le beneficios del integration.
Nos debe explicar al citatanos de un maniera in lo qual
illes pote comprender como functiona le Union Europeę lo que
illo ha complitę a ubi illo va e pro que. Assi es como
ganiar le gente pro le projecto europee. Sin lor
consentimento e cooperation le Union Europee non pote
consolidar sę sin parlar de developpamento ulterior.
Iste tempores son difficile pro Europa. Sed il ha necun
ration de dubitar le projecto europee. Nos solmente
necessita memorar lo que le Union Europee ha apportate al statos
e gente que illo uni: augmentation de prosperitate e fortia
economic pro adjutar nos a formar globalisation,
libertate e derectos in multe formas e super toto
securitate contra guerra e oppression.
Jean-Claude Juncker, prime ministro de Luxembourg e le
presidente sortiente del Consilio de Union Europeę
notava que qualcuno con dubitas, qualcuno desperate de
Europa, deberea visitar le cemeterios del guerra. Sin dubita
nos concorda. Pace in Europa es de nulle
modo garantitę il ha ancora bastante personas
inter nos qui ha apprendite isto per experientia amar. Pro
le juventute de hodię le guerra inter le statos del Union
Europee es inconcipibile - e con juste ration. Isto es
un complimento inestimabile del integration europee.
Ancora nos sape tamben que nostre successo economic es
radicate in le mercato europee interne. Isto apportava
a vetule statos membros prosperitate e offere le mesme opportunitates a nove
membros. Nos vole mercatos que
functiona ben e mano in mano con equilibrio e justitia social.
Isto es le modello europee que pote garantir
prosperitate durabile a nostre citatanos.
Solmente unite le nationes europee pote sustener
se in competition e con successo
negotiar con paises como le Statos Unitę sed etiam con
China e India que ha un peso demographic de 1.3 e 1.15
milliardos e le indices de crescentia de 9 e 8.5 %.
Solmente un Europa economicamente fortę unite e solidari,
pote formar le fortias de globalisation e dar
a globalisation le dimension social que nos considera
necessari. De iste maniera, nos pote provider un
modello pro tote le mundo integre.
Le mercato interne significa competition lo que in su
torno require effortio e flexibilitate. Le competition
juste da etiam a consumitores melior productos e
servicios. Il ha nulle altere via a avante si nos vole
mantener e extender nostre prosperitate.
Le euro era un altere passo importantę etiam in terminos
politic. Isto ha essite un contribution decisive a
stabilitate monetari, basse taxas de interessę
transparentia, le diminution del costos de transaction, le
integration de mercatos financiari e le mobilitate de
personas. Ancora le statos membros foras del zona euro tamben
ha beneficiate se.
Nos non debe dilapidar lo que nos ha constructę sed
plus tosto nos debe mantener firme nostre opportunitates
futur. Sed pro facer isto, nos debe saper lo que nos
vole.
Mesmo ora, le Union Europee es multo plus quam
un zona de libere commercio. Desde le initio, illo ha
essite intense como un projecto politic. Illo es un
communitate con un destino commun que comparti
valores e principios. Illos include le libertatę
democratia, equalitate e le regula de legę pluralismo e
respecto de dignitate human, justitia social e
solidaritate.
Le statos membros del Union Europee debe augmentar su
obligation con le promotion del cognoscentia e innovation como
fortia motor detra le crescentia durabile e empleo e
illes debe travaliar plus durmente pro reforma structural. Isto
es le unic modo de facer lor economias plus dynamic.
Super toto, le Union Europee debe parlar con un sol voce in
le mundo. Solmente tunc illo pote facer su peso economic
e politic contar. Solo talmente illo potera adjutar a
tractar problemas global. Isto es lo que nostre
partneros in le mundo expecta.
Ora con calma nos deberea considerar como nos pote tornar
le nave europee retro a bon curso de navigation. Ubi debe nos comenciar?
- Nos necessita un Union Europee plus democratic,
plus transparente e plus efficientę in nostre proprie
interesse e pro sustener nos in le globalisation.
- Nos necessita le proceduras pro implicar plus al
citatanos in le projecto europee e facer les parte de su
implementation e developpamento. Assi nos deberea
pensar de modos in qual gente in le Union Europee pote
in tanto que possibile insimul exprimer lor opinion super affaires europee.
- Nos debe cooperar plus strictemente in questiones de
securitate e lucta contra terrorismo como le recente
attaccos terrorista plus un vice ha demonstrate.
- Nos necessita major disposition de compromisso e
solidaritate. Isto es un petra angular del projecto
europee e in interesse de tote le statos membros.
- Europa debe preparar se pro le futuro. Nos debe
investir in fortias de Europa: in le innovation,
communication, education e recerca. Nos debe examinar
quanto nos paga a Bruxellas - e como illo es expense. Il
debe haber e per consequente il habera un accordo opportun
super isto.
Le politica de "portas aperte" del Union Europee ha
demonstrate successo. Le accesso de nove membros ha date un
nove impulso a Europa e apportate nove possibilitates.
Ora nos debe prender tempore pro apprender a viver in un
Union de 25 membros e haber experimentia de un identitate europee
basate in un historia, cultura e valores commun, que
determina nostre vita quotidian e defini nostre commun spatio europee.
Quanto al agenda de allargamento, le principio "pacta sunt servanda" debe
esser applicate. Lo que ha essite accordate debę claro,
esser respectate. Potential candidatos de
accession require perspectivas realistic que va etiam
crear incentivos additional pro reformas domestic de
grande portata e le adoption de standards europee.
Le criterios de membrato, democratia, le respecto de
derectos human e le regula de legę debe esser
applicate equalmente a tote le applicantes.
In multe paises, le vacationes estive ha justo
comenciate. Multes de nos va gauder de beltate de Europa
sin controlos de frontiera e in multe casos illes mesmo non
debe cambiar moneta. Forsan isto provide un
modo practic de vider como cata uno pote se beneficiar de
Europa.
Isto es qualcosa que nos non vole renunciar. Nos debe
utilisar le opportunitate de un Europa commun e unitę
ita compliente nostre responsabilitate al generationes futur.
Le 15 julio 2005
Carlo Azeglio Ciampi
Heinz Fischer
Vaira Vike-Freiberga
Jorge Fernando Branco de Sampaio
Alexander Kwasniewski
Horst Köhler
Tarja Halonen
Iste articulo era publicate simultaneemente in sequente
jornales:
- Repubblica (Italia)
e in le sito de interrete del presidente de Finlandia:
http://www.presidentti.fi
|
Ranskan ja Alankomaiden kansanäänestysten tulokset osoittivat, ettei eurooppalainen politiikka monien kansalaisten mielestä vastaa täysin heidän odotuksiaan. Vaikka kansalaisten enemmistö kannattaa hanketta yhteiseksi Euroopaksi, heitä huolestuttaa sen toteuttamistapa. Kansalaisista tuntuu, että he ovat jääneet syrjään sekä heidän tulevaisuutensa kannalta merkittäviä asioita että arkipäivän kysymyksiä koskevasta päätöksenteosta.
Keskeiset eurooppalaiset kysymykset eivät kyllin usein ole tulleet riittävän laajasti keskusteluun ennen kuin päätökset on tehty.
Monien mielestä sääntely EU:ssa vaikuttaa ylenpalttiselta. Päätöksentekomenettelyt jäävät liian usein epäselviksi ja päättäjät kasvottomiksi.
Kaiken muun lisäksi kansalaiset pitävät usein Brysseliä syntipukkina omien maidensa ongelmiin. Se antaa huonon kuvan hyvästä hankkeesta.
Olemme vakuuttuneita siitä, että Euroopan unioni tarvitsee vahvoja, vaikutusvaltaisia ja tehokkaita toimielimiä sekä avoimia menettelytapoja.
Euroopan unionin tasolla tulisi säännellä vain sellaisia asioita, joita kannattaa säännellä yhteisesti. Tarvitaan keinoja päättäjien ja kansalaisten välisen kuilun kuromiseksi umpeen. Euroopan perustuslaillisen sopimuksen tavoitteet - kansalaisten kuuleminen, avoimuus, demokratisointi ja tehokkuus - ovat edelleen ajankohtaisia. Kaikkien kansalaisten on voitava keskustella kaikkia EU:n kansalaisia koskevista kysymyksistä.
Kun työttömyys on korkealla ja talouskasvu hidasta, monet kansalaiset ovat huolissaan tulevaisuudestaan. Euroopan on tarjottava heille todellisia tulevaisuudennäkymiä. Euroopan komissio toimii siis oikein keskittyessään politiikassaan kasvuun ja työllisyyteen. Jos kansalaiset kokevat, että EU:n jäsenvaltiot tarjoavat heille ja heidän lapsilleen uusia mahdollisuuksia työntekoon ja vaurastumiseen, he suhtautuvat myönteisesti Euroopan yhdentymiseen. Euroopan mallissa on keskeisellä sijalla sosiaalinen ulottuvuus, mutta myös taloudellisen perustan on oltava kunnossa.
Tällä hetkellä tärkein tehtävä on lisätä kansalaisten luottamusta Eurooppa-politiikkaan. Jokaiselle on tehtävä ymmärrettäviksi yhdentymisen edut. Meidän on ymmärrettävällä tavalla kerrottava kansalaisillę kuinka EU toimii, mitä se on saanut aikaan ja mihin se pyrkii ja miksi. Tämä on se keino, jolla kansalaiset saadaan kannattamaan Eurooppa-hanketta. EU ei voi lujittua eikä varsinkaan kehittyä edelleen ilman kansalaisten tukea ja yhteistyötä.
Nämä ovat vaikeita aikoja Euroopalle. Ei ole kuitenkaan syytä epäillä hanketta yhteisestä Euroopasta. Meidän on vain palautettava mieleen, mitä kaikkea EU on antanut valtioille ja ihmisillę joita se yhdistää: Se on kasvattanut vaurautta ja vahvistanut taloutta, mikä antaa meille osaltamme mahdollisuuden muokata globalisaatiota. Se on tuonut vapautta ja oikeuksia monissa muodoissa. Ja ennen kaikkea unioni on suojannut meitä sodilta ja sortovallalta.
Luxemburgin pääministeri ja Euroopan unionin neuvoston edellinen puheenjohtaja Jean-Claude Juncker on todennut, että Eurooppaa koskevien epäilysten ja turhautumien poistamiseen riittää käynti sankarihaudoilla.
Tästä olemme ehdottomasti samaa mieltä. Euroopassa vallitsevaa rauhaa ei suinkaan voi pitää itsestään selvänä sen eurooppalaiset oppivat aikoinaan katkeralla tavalla. Nykynuoret eivät pysty edes kuvittelemaan sotaa unionin jäsenvaltioiden välillä, ja näin kuuluu ollakin. Tämä on Euroopan integraation arvokkaimpia saavutuksia.
On myös selvää, että taloudellinen menestyksemme rakentuu Euroopan sisämarkkinoille. Sisämarkkinat ovat tuoneet vanhoihin jäsenvaltioihin vaurautta ja ne tarjoavat uusille jäsenvaltioille samoja mahdollisuuksia. Me haluamme toimivien markkinoiden rinnalle myös sosiaalista oikeudenmukaisuutta ja tasapainoa. Tämä on eurooppalainen malli, joka voi taata kansalaisille vaurauden myös pitkällä aikavälillä.
Ainoastaan yhteisvoimin Euroopan kansakunnat pystyvät kilpailemaan ja menestyksekkäästi neuvottelemaan esimerkiksi sellaisten maiden kanssa kuin Yhdysvallat, Kiina ja Intia. Kiinassa on peräti 1,3 miljardia asukasta ja Intiassa 1,15 miljardia; Kiinan vuosittainen talouskasvu on 9 % ja Intian 8,5 %. Vain taloudellisesti vahva Eurooppa, joka on solidaarisesti yhtenäinen, voi muokata globalisaation voimia ja antaa globalisaatiolle välttämättömänä pitämämme sosiaalisen ulottuvuuden. Siten voimme toimia esikuvana koko maailmalle.
Sisämarkkinat merkitsevät kilpailua, ja kilpailu edellyttää ponnistelua ja joustavuutta. Reilu kilpailu merkitsee myös parempia tuotteita ja palveluja kuluttajille. Ei ole muuta tietä eteenpäin, jos haluamme ylläpitää ja laajentaa vaurauttamme.
Euron käyttöönotto oli merkittävä kehitysaskel, myös poliittisesti. Se on ratkaisevasti tukenut rahapolitiikan vakautta, matalaa korkotasoa, avoimuutta, rahaliikenteen kustannusten vähentämistä, rahoitusmarkkinoiden integraatiota ja ihmisten liikkuvuutta. Tästä hyötyvät myös euroalueen ulkopuoliset jäsenvaltiot.
Tähänastisia saavutuksia ei pidä heittää hukkaan vaan meidän on päinvastoin pidettävä lujasti kiinni tulevaisuuden mahdollisuuksista. Tehdäksemme tämän meidän on kuitenkin tiedettävä, mitä haluamme.
Euroopan unioni on jo nyt paljon enemmän kuin pelkkä vapaakauppa-alue. Alun alkaenkin EU on ajateltu poliittiseksi projektiksi. EU on yhteisö, jolla on yhteinen päämäärä ja yhteiset arvot ja periaatteet. Näihin sisältyvät vapaus, demokratia, tasa-arvo, oikeusvaltio, moniarvoisuus, ihmisarvon kunnioittaminen, sosiaalinen oikeudenmukaisuus ja solidaarisuus.
Euroopan unionin jäsenvaltioiden on sitouduttava entistä vahvemmin tiedon ja innovatiivisuuden edistämiseen pitkän aikavälin kasvun ja työllisyyden perustana ja tehtävä entistä määrätietoisemmin työtä rakenneuudistuksen toteuttamiseksi. Vain siten jäsenmaiden taloudet saadaan dynaamisemmiksi.
Euroopan unionin on esiinnyttävä maailmalla yhtenäisesti. Ainoastaan siten Eurooppa voi olla taloudellisesti ja poliittisesti merkittävä tekijä ja osallistua maailmanlaajuisten ongelmien ratkaisemiseen. Tätä odottavat myös meidän kansainväliset kumppanimme.
Nyt on rauhallisesti pohdittava, kuinka Eurooppa saadaan takaisin oikealle väylälle. Mistä pitäisi aloittaa?
- Tarvitsemme EU:n, joka on demokraattisempi, avoimempi ja tehokkaampi. Tämä on omien etujemme mukaista ja tärkeää pärjätäksemme globalisaatiossa.
- Tarvitsemme menettelytapoja, jotka lisäävät kansalaisten osallistumismahdollisuuksia, ja kansalaiset on otettava mukaan yhteisen Eurooppa-hankkeemme toteutukseen ja jatkokehitykseen. Tämän vuoksi meidän on pohdittava, miten EU:n kansalaiset voivat niin pitkälti kuin mahdollista ilmaista yhdessä mielipiteensä Euroopan asioista.
- Meidän tulee tehdä aikaisempaa tiiviimmin yhteistyötä turvallisuuskysymyksissä ja terrorismin torjumiseksi. Sen ovat viime aikojen terrori-iskut jälleen osoittaneet.
- Tarvitsemme suurempaa valmiutta kompromisseihin ja enemmän solidaarisuutta. Tämä on Eurooppa-
hankkeen perusedellytyksiä ja kaikkien jäsenvaltioiden edun mukaista.
- Euroopan on valmistauduttava kohtaamaan tulevaisuus. Meidän on investoitava Euroopan vahvuuksiin: innovaatioon, viestintään, koulutukseen ja tutkimukseen. Meidän on selvitettävä, mitä me Brysseliin maksamme ja miten rahamme käytetään. Tästä on sovittava pikaisesti ja sopimukseen varmasti myös päästään.
Euroopan unionin "avoimien ovien politiikka" on osoittautunut menestyksekkääksi. Uudet jäsenvaltiot ovat antaneet Euroopalle uutta voimaa ja uusia mahdollisuuksia.
Nyt meidän on ajan kanssa opittava elämään 25 jäsenvaltion unionissa ja totuteltava eurooppalaiseen identiteettiin, joka perustuu yhteiseen historiaan, yhteiseen kulttuuriin ja yhteisiin arvoihin. Nämä vaikuttavat arkielämäämme ja määrittävät yhteistä Eurooppaamme.
Laajentumissuunnitelmaan on sovellettava "pacta sunt servanda" -periaatetta: sopimukset on pidettävä. Jäseniksi pyrkivillä mailla on oltava realistinen tulevaisuudenkuva, mikä myös kannustaa niitä perusteellisempiin uudistuksiin ja eurooppalaisten normien omaksumiseen. Kaikkiin hakijamaihin on sovellettava samoja jäsenyysehtoja, joihin sisältyy demokratia, ihmisoikeuksien ja oikeusvaltioperiaatteen kunnioittaminen.
Monissa maissa vietetään jo kesälomia. Monet meistä voivat nauttia Euroopan kauneudesta ilman rajamuodollisuuksia, ja useissa tapauksissa meidän ei tarvitse edes vaihtaa rahaa. Tämä on yksi käytännön esimerkki siitä, miten kaikki voivat hyötyä Euroopasta.
Emme halua luopua kaikesta tästä, vaan meidän on hyödynnettävä mahdollisuus toimia yhteisen, yhtenäisen Euroopan puolesta ja kannettava siten vastuumme myös tulevista sukupolvista.
Artikkeli julkaistu 15.7.2005 seuraavissa päivälehdissä:
"Frankfurter Allgemeine Zeitung" (Saksa)
Tiedotteet ja uutiset
Artikkelin kirjoittajat: |
Wyniki referendów we Francji i Holandii wykazały, iż wielu obywateli ma poczucię że polityka europejska nie spełnia ich oczekiwań. Chociaż w większości popierajá oni projekt europejski, jednocześnie sá pełni obaw co do sposobu jego urzeczywistnienia. Czujá się wyłáczeni z procesu podejmowania decyzji, zarówno tych najważniejszych dla ich przyszłości, jak i tych, które majá wpływ na ich codzienne życie.
Nazbyt często debaty przed podjęciem rozstrzygnięċ o najistotniejszych sprawach Europy nie odbywały się na dostatecznie szerokim forum.
Wielu ludziom rozmach unijnych dáżeń do regulowania wszystkiego wydaje się przesadny. Procedury decyzyjne sá często zbyt zawiłę a decydenci zanadto anonimowi.
Ponadto zbyt często pragnie się uczyniċ z Brukseli kozła ofiarnego, obwinianego o problemy wewnętrzne. Rzuca to cień na dobry projekt.
Jesteśmy przeświadczeni, że Unia Europejska potrzebuje silnych, wpływowych i skutecznych instytucji oraz przejrzystych procedur.
Unia Europejska powinna regulowaċ jedynie to, co lepiej regulowaċ razem. Potrzebne jej sá procedury pozwalajáce zasypaċ przepaśċ pomiędzy decydentami europejskimi i obywatelami ich krajów. Cele traktatu konstytucyjnego - zbliżenie do obywateli, przejrzystośċ, demokratyzacja i skutecznośċ - pozostajá w mocy. Kwestie dotyczáce wszystkich obywateli Europy muszá byċ omawiane ze wszystkimi obywatelami.
Obecnie najważniejszym zadaniem jest odbudowa zaufania do polityki europejskiej. Musimy zadbaċ o to, żeby wszyscy mogli zrozumieċ korzyści z integracji. Musimy powiedzieċ obywatelom, w sposób w pełni dla nich zrozumiały, jak działa Uę co udało jej się osiágnáċ, dokád i po co zmierza. Tylko tak można pozyskaċ poparcie ludzi dla projektu europejskiego. Bez ich zgody i współpracy UE nie będzie mogła się zjednoczyċ, a tym bardziej rozwijaċ.
Obecny czas jest trudny dla Europy. Ale nie ma żadnego powodu, żeby wátpiċ w projekt europejski. Przypomnijmy sobie tylko, co Unia Europejska dała krajom i narodom, które łáczy: wzrastajácy dobrobyt i siłę gospodarczá, która pomaga nam sprostaċ globalizacji, wolnośċ i wiele rodzajów praw i swobód, a przede wszystkim bezpieczeństwo od wojny i ucisku.
Jean-Claude Juncker, premier Luksemburga i odchodzácy przewodniczácy Rady Europejskiej, powiedział, że każdy, kto ma wátpliwości, każdy, kto porzucił nadzieję w sprawie Europy, powinien odwiedziċ cmentarze wojenne. Zgadzamy się całym sercem. Pokoju w Europie nie można żadná miará uważaċ za oczywistośċ; jest wśród nas wciáż wielu spośród tych, którzy przekonali się o tym na podstawie własnego gorzkiego doświadczenia. Dla dzisiejszej młodzieży wojna pomiędzy krajami Unii Europejskiej jest nie do pojęcia - i słusznie. To właśnie jest bezcennym osiágnięciem integracji europejskiej.
Wiemy też dobrzę że nasz sukces gospodarczy ma swoje korzenie we wspólnym rynku europejskim. Przyniósł on starszym krajom członkowskim dobrobyt, a nowym stwarza te same możliwości. Chcemy dobrze funkcjonujácych rynków w połáczeniu ze sprawiedliwościá społeczná i równowagá. Taki jest model europejski, który może zapewniċ naszym obywatelom długofalowy dobrobyt.
Tylko działajác razem, narody Europy będá mogły sprostaċ konkurencji i skutecznie negocjowaċ z krajami takimi jak USA, ale również z Chinami i Indiami, które dysponujá potencjałem demograficznym w wysokości odpowiednio 1,3 oraz 1,15 mld mieszkańców oraz osiágajá stopę wzrostu gospodarczego 9,0 i 8,5 proc. Tylko gospodarczo silna i solidarnie zjednoczona Europa będzie w stanie kształtowaċ siły globalizacji, nadajác jej wymiar społeczny, który uważamy za niezbędny. W ten sposób stworzymy wzorzec dla całego świata.
Wspólny rynek oznacza konkurencję, a to z kolei wymaga wysiłku i elastyczności. Uczciwa konkurencja zapewnia lepsze wyroby i usługi dla konsumentów. Nie ma innej drogi, jeśli chcemy utrzymaċ i powiększaċ nasz dobrobyt.
Wprowadzenie euro było kolejnym ważnym krokiem, również w znaczeniu politycznym. Wniosło ono decydujácy wkład w stabilizację monetarná, niskie stopy procentowę przejrzystośċ, obniżenie kosztów transakcyjnych, integrację rynków finansowych i mobilnośċ osób. Kraje członkowskie spoza strefy euro również odnoszá korzyści.
Nie możemy zmarnowaċ tego, co zbudowaliśmy, musimy z determinacjá zadbaċ o nasze szanse na przyszłośċ. Ale żeby tego dokonaċ, musimy wiedzieċ, czego chcemy.
Unia Europejska już obecnie jest czymś znacznie więcej niż tylko strefá wolnego handlu. Od samego poczátku była ona pomyślana jako przedsięwzięcie polityczne. Jest wspólnotá połáczoná przez wartości i zasady, takie jak wolnośċ, demokracja, równośċ oraz rzády prawa, pluralizm i szacunek dla ludzkiej godności, sprawiedliwośċ społeczna i solidarnośċ.
Kraje członkowskie Unii Europejskiej muszá zwiększyċ swoje zaangażowanie w promowanie wiedzy i innowacji jako sił napędowych umożliwiajácych długofalowy wzrost i zatrudnienię muszá też włożyċ więcej wysiłku w pracę nad reformami strukturalnymi. Jest to jedyna droga do zdynamizowania ich gospodarek.
Przede wszystkim jednak UE musi przemawiaċ w świecie jednym głosem. Tylko wtedy uda jej się wykorzystaċ własne znaczenie gospodarcze i polityczne. Tylko wtedy będzie mogła skutecznie zajáċ się problemami globalnymi. Tego właśnie oczekujá nasi partnerzy na świecie.
Powinniśmy teraz spokojnie zastanowiċ się, w jaki sposób sprowadziċ europejski statek z powrotem na właściwy kurs. Od czego powinniśmy zaczáċ?
- Potrzebna nam jest bardziej demokratyczna, bardziej przejrzysta i bardziej skuteczna Uę zarówno w naszym własnym interesię jak też dla utrzymania naszej pozycji w procesie globalizacji.
- Potrzebne nam sá procedury umożliwiajáce większe zaangażowanie obywateli w ideę europejská i włáczenie ich w jej realizację i dalszy rozwój. Dlatego powinniśmy pomyśleċ o sposobach, dzięki którym obywatele UE będá mogli w jak najpełniejszy sposób wspólnie wyrażaċ swojá opinię w sprawach europejskich.
- Potrzebna nam jest większa gotowośċ do kompromisu i większa solidarnośċ. Jest ona kamieniem węgielnym idei europejskiej i leży w interesie wszystkich krajów członkowskich.
- Europa musi przygotowaċ się na przyszłośċ. Musimy inwestowaċ w mocne strony Europy: w innowacyjnośċ, komunikację, edukację i badania naukowe. Musimy sprawdzaċ, ile wpłacamy do Brukseli - i jak te pieniádze sá wydawane. Musi byċ - a zatem będzie - porozumienie w tej sprawie.;
Teraz musimy w pełni wykorzystaċ okres refleksji. Nie możemy traciċ odwagi, musimy wykazaċ się nieustę pliwościá i łowościá.
Polityka "otwartych drzwi" UE okazała się sukcesem. Przystápienie nowych państw członkowskich nadało Europie nowy rozmach i stworzyło nowe możliwości.
Musimy teraz poświęciċ czas na naukę życia w Unii złożonej z 25 krajów i doświadczanie tożsamości europejskiej, która opiera się na wspólnej historii, wspólnej kulturze i wspólnych wartościach, które determinujá nasze życie codzienne i określajá naszá wspólná przestrzeń europejská.
Jeśli chodzi o program poszerzania, musi obowiázywaċ zasada "pacta sunt servanda". To, co zostało uzgodnionę musi byċ dotrzymane. Potencjalni kandydaci do akcesji potrzebujá realistycznych perspektyw, które stworzá im również dodatkowe bodzce do pogłębiania reform wewnętrznych i przyjmowania standardów europejskich. Kryteria członkowskię takie jak demokracja, przestrzeganie praw człowieka oraz rzády prawa, muszá w równym stopniu obowiázywaċ wszystkich kandydatów.
W wielu krajach właśnie rozpoczęły się letnie wakacje. Wielu z nas będzie podziwiało piękno Europy bez kontroli granicznych i w wielu przypadkach nie będziemy nawet musieli wymieniaċ pieniędzy. Zapewne to również stanowi praktyczny sposób przekonania się, jaká korzyśċ wszyscy odnosimy ze wspólnej Europy.
Tego nie chcemy się wyrzec. Musimy wykorzystaċ szansę wspólnej i zjednoczonej Europy, spełniajác nasz obowiázek wobec przyszłych pokoleń.
Artykuł ukazał się w piáteķ 15 lipca 2005 r. w następujácych gazetach:
"Frankfurter Allgemeine Zeitung" (Niemcy)
Data publikacji: 2005-07-18
Wspólny tekst Prezydentów - "Zjednoczeni dla Europy"
Prezydenci: Austrii - Heinz Fischer; Finlandii - Tarja Halonen; łotwy - Vaira Vike-Freiberga; Niemiec - Horst Köhler; Polski - Aleksander Kwaśniewski; Portugalii - Jorge Fernando Branco de Sampaio; Włoch - Carlo Azeglio Ciampi
|
Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē parādīja, ka daudzi pilsoņi jûtas vīlušies Eiropas politikā. Lai gan vairums pilsoņu atbalsta Eiropas projektu, viņi ir nobažījušies par tā īstenošanas veidu. Viņi jûtas izstumti gan no viņu nākonei bûtisku, gan ar ikdienas dzīvi saistītu jautājumu izlemšanas.
Pārāk bieži vitāli svarīgi Eiropas jautājumi pirms to izlemšanas nav tikuši plaši apspriesti.
Daudziem ES normatīvi liekas pārspīlēti. Lēmumu pieņemšanas kārtība bieži ir pārāk neskaidra un lēmēji paliek pārāk anonīmi.
Un pats galvenais - pārāk bieži Brisele ir tikusi vainota valstu iekšējās problēmās. Tas met negatīvu ēnu uz labu projektu.
Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešamas spēcīgas, ietekmīgas un efektīvas institûcijas un pārskatāmas procedûras.
Eiropas Savienībai vajadzētu regulēt vienīgi tos jautājumus, kurus ir labāk regulēt centralizēti. Tai ir nepieciešams veids, kā uzcelt tiltu pār plaisu starp Eiropas lēmējiem un pilsoņiem.
Konstitucionālā līguma mērki - tuvība pilsoņiem, pārskatāmība, demokratizācija un efektivitāte - joprojām ir spēkā. Visus Eiropas pilsoņus skaroši jautājumi ir jāapspriež ar visu pilsoņu piedalīšanos.
Augstais bezdarba līmenis un lēnā ekonomikas izaugsme daudziem liek bažīties par savu nākotni. Eiropai ir jāsniedz viņiem patiesa perspektīva. Tāpēc ir pareizi, ka Eiropas Komisijas politikas centrā ir izaugsme un nodarbinātība. Ja cilvēki jutīs, ka ES dalībvalstis sniedz viņiem un viņu bērniem jaunas darba un labklājības iespējas, viņi atbalstīs Eiropas projektu. Eiropas modelis sevī ietver neatņemamu sociālo komponentu. Bet ir jānopelna arī tā ekonomiskais pamats.
Šobrīd vissvarīgākais uzdevums ir vairot uzticību Eiropas politikai. Mums ir jāpanāķ lai ikviens spētu saprast integrācijas pozitīvo devumu. Pilsoņiem saprotamā veidā mums ir jāstāsta viņiem, kā darbojas ES, ko tā ir sasniegusi, kurp tā dodas un kāpēc. Tas ir veids, kā panākt atbalstu Eiropas projektam. Bez sabiedrības piekrišanas un atbalsta ES nespēj konsolidēties, nemaz nerunājot par tās tālāku attīstību.
Eiropai šie ir grûti laiki. Bet nav iemesla apšaubīt Eiropas projektu. Mums ir tikai jāatceras, ko Eiropas Savienība ir devusi valstīm un cilvēkiem, ko tā apvieno: augošu labklājību un ekonomisko spēku, lai palīdzētu mums veidot globalizāciju, brīvību un tiesības daudzveidīgās to izpausmēs un pāri visam - drošību no kara un apspiestības.
Luksemburgas premjerministrs un ES Padomes bijušais prezidents Jean-Claude Juncker ir atzīmējis, ka ikvienam, kas ir nemierā ar Eiropu, vajadzētu apmeklēt karā kritušo kapus. Mēs no sirds tam piekrītam. Eiropā valdošo mieru nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā pašu par sevi saprotamu; mûsu vidû vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kas to ir mācījušies no rûgtas pieredzes. Mûsdienu jaunatnei karš Eiropas Savienības valstu starpā ir neiedomājams - un tāds tas patiešām ir. Tas ir nenovērtējams Eiropas integrācijas sasniegums. Tacu mēs zinām arī, ka mûsu ekonomikas panākumi sakņojas Eiropas iekšējā tirgû. Tas nesa vecākajām dalībvalstīm labklājību un šādas pat iespējas piedāvā arī jaunajām dalībvalstīm. Mēs vēlamies, lai labi funkcionējoši tirgi ietu soli solī ar sociālo taisnīgumu un līdzsvaru. Tieši šāds Eiropas modelis varētu ilgtermiņā garantēt labklājību mûsu pilsoņiem. Vienīgi kopīgiem spēkiem Eiropas nācijas spēs pastāvēt konkurences cīņā un sekmīgi risināt sarunas ar tādām valstīm kā ASV, kā arī ar Kīnu un Indiju, kuru demogrāfiskais svars ir attiecīgi 1,3 un 1,15 miljardi iedzīvotāju ar attiecīgi 9 un 8.5% augstiem izaugsmes rādītājiem. Vienīgi ekonomiski spēcīga, solidaritātē vienota Eiropa spēj vadīt globalizācijas spēkus. Tā var globalizācijai pieškirt sociālo dimensiju, ko mēs uzskatām par tai nepieciešamu. Tādejādi mēs varam izveidot modeli visai pasaulei. Iekšējais tirgus nozīmē konkurenci, un tā savukārt pieprasa pûliņus un elastību. Godīga konkurence arī nodrošina labākus produktus un pakalpojumus patērētājiem. Cita cela uz priekšu nav, ja mēs vēlamies saglabāt un vairot mûsu labklājību. Eiro ieviešana bija vēl viens svarīgs solis, arī politiskajā aspektā. Tā ir ievērojami veicinājusi monetāro stabilitāti, zemākus aizdevuma procentus, pārskatāmību, pazeminātas darījumu izmaksas, finanšu tirgu integrāciju un cilvēku mobilitāti. No tā iegûst arī ārpus eiro zonas esošās dalībvalstis.
Mēs nedrīkstam izniekot to, ko esam izveidojuši, mums ir stingri jātur rokā mûsu nākotnes iespējas. Bet lai to darītu, mums ir jāzina, ko mēs gribam.
Eiropas Savienība jau tagad ir kas daudz vairāk kā brīvās tirdzniecības zona. No pašiem sākumiem tā bija iecerēta kā politisks projekts. Tā ir kopiena ar kopīgu likteni, kopīgām vērtībām un principiem. Šo principu skaitā ir brīvība, demokrātija, līdztiesība un likuma vara, plurālisms un cilvēka cieņas ievērošana, sociālais taisnīgums un solidaritāte.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāstiprina sava apņēmība sekmēt zināšanas un novatorismu kā ilgtermiņa izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēku un vēl vairāk jāstrādā pie strukturālās reformas. Tas ir vienīgais celš, kā padarīt savas ekonomikas dinamiskākas.
Bet pats svarīgākais - ES ir ar pasauli jārunā vienā balsī. Tikai tā tā varēs likt lietā savu ekonomisko un politisko svaru. Tikai tā tā varēs palīdzēt sekmīgi risināt globālās problēmas. Tas ir tas, ko gaida mûsu partneri citur pasaulē.
Tagad mums ir mierīgā gaisotnē jāapsver, kā mēs varam atgriezt Eiropas kugi uz kursa. Ar ko mums ir jāsāk?
- Mums ir nepieciešama demokrātiskāka, pārkatāmāka un efektīvāka ES, gan mûsu pašu interesēs, gan lai pastāvētu globalizācijas apstāklos.
- Mums ir nepieciešams izstrādāt veidus, kā cilvēkus vairāk iesaistīt Eiropas projektā un padarīt tos par šī projekta īstanošanas un tālākas attīstības sastāvdalu. Tādejādi mums ir jāapsver celi, kā ES iedzīvotāji varētu pēc iespējas labāk izteikt savu viedokli par Eiropas jautājumiem.
- Mums ir ciešāk jāsadarbojas drošības un terorisma apkarošanas jautājumos, kā to vēlreiz ir parādījuši nesenie teroristu uzbrukumi.
- Mums ir nepieciešama lielāka gatavība uz kompromisiem un lielāka solidaritāte. Tas ir Eiropas projekta stûrakmens un ir visu dalībvalstu interesēs.
- Eiropai ir jāsagatavojas nākotnei, Mums ir jāiegulda līdzekli Eiropas stiprākajās pusēs: novatorismā, sakaros, izglītībā un zinātnē. Mums ir jāizpēta, cik daudz mēs maksājam Briselei un kā šie līdzekli tiek tērēti. Šajā jautājumā ir nepieciešams panākt savlaicīgu vienošanos, un tāpēc šāda vienošanās tiks panākta.
Tagad mums ir pilnvērtīgi jāizmanto pārdomu laiks. Mēs nedrīkstam zaudēt drosmi, mums ir jābût neatlaidīgiem un jāliek lietā izdoma.
ES „atvērto durvju” politika ir izrādījusies veiksmīga. Jaunu dalībvalstu uzņemšana ir devusi Eiropai impulsu un jaunas iespējas.
Tagad mums ir jāizmanto šis laiks un jāiemācās dzīvot 25 valstu Savienībā, un jāizjût Eiropas identitāti, kas balstās kopīgā vēsturē, kopīgā kultûrā un kopīgās vērtībās, kas nosaka mûsu ikdienas dzīvi un definē mûsu kopīgo Eiropas telpu.
Kas attiecas uz paplašināšanās dienas kārtībā esošajiem jautājumiem, jāliek lietā princips “pacta sunt servanda”. Panāktās vienošanās, protams, ir jārespektē. Potenciālajām kandidātvalstīm uz dalību ES ir nepieciešamas reāli īstenojamas perspektīvas, kas radīs arī papildus stimulus dzilākām iekšējām reformām un Eiropas standartu pārņemšanai. Iestāšanās kritēriji, tai skaitā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un likuma vara ir vienlīdz lielā mērā jāattiecina uz visām kandidātvalstīm.
šajās dienās daudzās valstīs ir sākušies vasaras atvalinājumi. Daudzi izbaudīs Eiropas skaistākās vietas, nesaskaroties ar robežkontroli, un daudzviet pat ar vajadzību mainīt naudu. Tas varbût ir praktisks veids, kā saskatīt, kā ikviens var iegût no Eiropas.
Tieši to mēs negribam palaist garām. Mums ir jāizmanto kopīgas un vienotas Eiropas iespēja, pildot savu pienākumu pret nākamajām paaudzēm.
Septiņu Eiropas Savienības valstu prezidentu raksts
15.07.2005
(tulkojums)
Vienoti Eiropai
Austrijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas, Polijas un Portugāles prezidenti Heinz Fischer, Tarja Halonen, Horst Köhler, Carlo Azeglio Ciampi, Vaira Vike-Freiberga, Aleksander Kwaśniewski un Jorge Fernando Branco de Sampaio |
|
| |||
Actualisate le 2009-07-07
Administrator del iste sito:
--------------------------
Allan Kiviaho
SILY - Suomen Interlinguayhdistys ry.
FILF - Föreningen för Interlingua i Finland
AFIL - Association Finlandese pro Interlingua
